N
Var glābt caur lapām
Augi diezgan efektīvi uzņem slāpekli caur lapām. Slāpekļa trūkuma gadījumā caur lapām var dot 10–20 kg slāpekļa.
Zinātne
Augam svarīgs ne tikai daudzums, bet arī laiks
Kviešu barošanā svarīgi ir ne tikai tas, vai augsnē ir vajadzīgās barības vielas. Svarīgi ir arī tas, kad augs tās saņem. Katrs elements veic savu funkciju, un tā trūkums dažādās attīstības fāzēs var ietekmēt dažādus ražas elementus: lapu laukumu, sakņu sistēmu, produktīvo stiebru skaitu, vārpas veidošanos vai graudu aizmešanos.
Kā noritēja mūsu pētījums
Katrs kviešu augs auga atsevišķā traukā ar šķīdumu, kurā trūka viena elementa. Tā var precīzi redzēt, kas notiek ar augu, kad trūkst tieši šī elementa – un cik ilgi tas var gaidīt.
Trūkums ne vienmēr ir redzams uzreiz
Auga fizioloģija var mainīties vēl pirms skaidru simptomu parādīšanās, un līdzīgus simptomus var izraisīt dažādi elementi vai citi stresi. Tāpēc vizuāla apskate palīdz aizdomāties par problēmu, bet drošai diagnozei bieži vajag augu un augsnes analīzes (de Bang et al., 2021; Lilay et al., 2024).
Mūsu publicētajā kontrolētajā hidroponikas pētījumā kviešus pētīja, dažādu laiku trūkstot atsevišķiem makroelementiem. Slāpekļa, fosfora un kalcija trūkums visvairāk kavēja biomasas uzkrāšanos. Īsāka trūkuma ietekme bija atkarīga no elementa, bet ilgstošs trūkums dažiem rādītājiem atstāja izteiktu, vēlāk neatjaunotu ietekmi. Tas parāda, kāpēc mēslošanas lēmumos svarīga ir ne tikai deva, bet arī trūkuma ilgums un auga attīstības fāze (Petrauskas et al., 2026).
Tas nenozīmē, ka katra trūkuma diena jebkuros apstākļos samazina ražu vienādi. Ietekme atkarīga no elementa, trūkuma stipruma, attīstības fāzes, šķirnes, augsnes un laikapstākļiem. Tomēr ieilgušs trūkums palielina risku, ka daļu zaudētās augšanas vai ražas potenciāla vairs neizdosies atgūt.
Kvieši no hidroponikas izmēģinājuma VMU Lauksaimniecības akadēmijā.
Lasīt rakstu žurnālā Plants (2026) →Kāpēc BBCH 30–37 fāzes ir pelnījušas uzmanību?
Mūsu pētījumā vasaras kviešus audzēja hidroponikas apstākļos. Atsevišķa makroelementa trūkumu sāka BBCH 23 fāzē un turpināja 21, 28 vai 35 dienas; šie periodi aptuveni atbilda BBCH 30, 32 un 37 fāzēm. Ietekme bija atkarīga no elementa un ilguma: piemēram, 28 dienu kālija trūkums samazināja produktīvo stiebru skaitu, bet, ilgstot slāpekļa, fosfora vai kalcija trūkumam, biomasas zudumi pieauga.
Svarīgi: šo dienu skaitu nevajag tieši pārnest uz augsni. Augsnē trūkums attīstās 3–5 reizes ātrāk. Augsnē augi bieži saskaras arī ar ūdens trūkumu, bet hidroponikā, kur ūdens netrūkst, augs var ilgāk palikt aizsardzības stāvoklī – tas ir pacietīgāks.
BBCH 23
Cerošana. Trūkuma sākums (0 d.)
BBCH 30
Pēc 21 dienas
BBCH 31
Pirmais posms – orientieris
BBCH 32
Pēc 28 dienām
BBCH 37
Pēc 35 dienām
BBCH 30–37 – brīdinājuma periods kontrolētā pētījumā
BBCH 31 – pirmā posma fāze. Tas ir svarīgs orientieris, jo augs pāriet stiebrošanas periodā, kad veidojas nākamās ražas struktūras elementi. Mūsu pētījuma dati ļauj BBCH 30–37 fāzes uzskatīt par praktiski nozīmīgu brīdinājuma periodu, bet ne par universālu robežu katram laukam un katram elementam. Pētījums veikts kontrolētā vidē, tāpēc lauka apstākļos trūkuma gaita var atšķirties.
Ko tas nozīmē mēslošanas plānam?
Ja ir aizdomas par barības vielas trūkumu, vērts to pārbaudīt un novērtēt pēc iespējas agrāk, nevis gaidīt, kamēr simptomi kļūs izteikti. BBCH 31 var būt orientieris, līdz kuram īpaši svarīgi pārbaudīt, vai augs saņem vajadzīgos elementus. Vēlāk dota barības viela var uzlabot auga turpmāko stāvokli, bet ne vienmēr atjaunos jau zaudētos stiebrus, bojātos augšanas punktus vai neizveidojušos graudu aizmetņus.
No lauka pieredzes
Laukā laiks rit vairākas reizes ātrāk
Hidroponikā augam vienmēr ir ūdens, tāpēc elementa bads attīstās lēni. Augsnē pēc mūsu agronomu novērojumiem līdzīgs bads attīstās 5–10 dienās, bet sausumā – tikai 1–3 dienās. Trīs nedēļu bads hidroponikā laukā var atbilst nedēļai, bet sausuma periodā – dažām dienām.
Hidroponika (kontrolēts pētījums)~28 d.
Augsne (lauka pieredze)5–10 d.
Sausums (lauka pieredze)1–3 d.
Tāpēc laukā dažas kavējuma dienas jau var būt par vēlu: augs sāk citus procesus, un tad tam var vajadzēt jau citas vielas. Trūkums ir jāmēra, nevis jāgaida, kamēr tas kļūs redzams.
Kāpēc acs neredz trūkumu?
Cilvēka acs redz krāsas tikai ar trīs veidu vālītēm, kas visjutīgākās pret zilo (~440 nm), zaļo (~545 nm) un dzeltensarkano (~565 nm) gaismu, un visu gaismu reducē līdz trim signāliem (Webvision). Tuvo infrasarkano gaismu tā neredz nemaz. Augs savukārt absorbē un atstaro daudz dažādu viļņu, un trūkuma izmaiņas tā atstarošanas spektrā parādās agrāk nekā redzami simptomi (Petrauskas et al., 2026).
Tāpēc tā sauktais „slēptais bads” var samazināt ražu par 10–35 % bez jebkādiem redzamiem simptomiem, un augšanas atšķirības, kas mazākas par 20 %, ar aci pamanīt grūti (GRDC, 2010). Jūs skatāties uz lauku – tas izskatās lieliski, gaidāt labu ražu, bet patiesībā tā varētu būt lielāka.
Lauka ilgumi norādīti pēc UAB „Žemdirbių konsultacijos” agronomu novērojumiem; tie nav hidroponikas pētījuma rezultāts.
Praktiķa secinājumi
Ko darīt, kad SmartAgrometer parāda trūkumu
Ne katru trūkumu ir vērts glābt vienādi. Dažreiz pareizākais lēmums – vairs neieguldīt laukā un šos mēslošanas līdzekļus atvēlēt citam, labākam laukam. Zemāk – agronoma praktiķa secinājumi no mūsu pētījumiem un darba laukos.
P
Glābt tikai agri
Caur lapām efektīvi var dot tikai dažus kilogramus fosfora. Vislielākā fosfora vajadzība ir pirms cerošanas beigām un krietni pirms ziedēšanas. Tik pēkšņu un lielu vajadzību apmierina tikai augsne ar C vai augstākas klases fosforu.
Agrās fāzēs vēl vērts mēģināt glābt caur lapām. Ja trūkums parādās stiebrošanas beigās vai vēlāk, vairs nav vērts ieguldīt slāpekļa mēslojumā: augs gaidīs fosforu, sāks atmest sānu dzinumus, samazināsies biezība, un retā sējumā saule izcepinās.
Signāls jautāt: vai tiešām vēl vērts ieguldīt šajā laukā?
Ca
Signāls vairs neieguldīt
Kalcija trūkums – sliktākais gadījums. Ja tas parādās, ar laiku samazināsies biezība, un jo ilgāk trūkst, jo straujāk tā samazināsies.
Ja kalcija (arī fosfora vai slāpekļa) trūkums parādās vēlu, ziedēšanas laikā, netiks izmantotas visas graudiem sagatavotās vietas, un graudi neuzkrās cieti un olbaltumvielas – būs saraukušies un viegli.
Jo agrāk parādās kalcija trūkums, jo vairāk argumentu šos mēslošanas līdzekļus lielākā devā atvēlēt citam, labam laukam.
Augs pielāgojas, bet kalcijs – īpašs gadījums
Mūsu agrākie un jaunākie pētījumi rāda, ka kvieši diezgan labi pielāgojas lielākās daļas makro- un mikroelementu trūkumam. Kalcijs – īpašs gadījums. Trūkums augam nav destruktīvs – tas ir adaptīvs un neizraisa haosu.
Augā darbojas savdabīga „pasta” sistēma, kas ātri ziņo par gaidāmajām pārmaiņām. Atkarībā no trūkstošā elementa funkcijas pakāpeniski ieslēdzas aizsardzības mehānisms.
0
Signāls
„Pasta” sistēma ziņo par trūkumu vēl pirms redzamiem simptomiem.
1
Iekšējās rezerves un gaidīšana
Augs izmanto iekšējās rezerves, piemēram, ņem slāpekli no hlorofila. Daži procesi apstājas. Trūkstot kālijam, saknēs sāk uzkrāties P, Ca, Mg, B, Cu, Fe, Mn, Mo un Zn: kālijs ir visu šo vielu pārnesējs, tāpēc trūkst „fūres”, bet augs gaida un uzkrāj.
2
Spēcīgas fizioloģiskas pārmaiņas
Ja trūkums ieilgst, augs pāriet otrajā aizsardzības posmā.
Ca
Īpašs gadījums – kalcijs
Kalcijs notur šūnu sienas un membrānas, uztur augšanas punktus un palīdz šūnām „sarunāties”. Augi prot uzņemt kalciju un regulēt tā piegādi. Taču, ja kalcija trūkst ilgi, augšana tiek bojāta tā, ka vēlāk dots kalcijs vairs visu neizlabo.
Hidroponikā mēs varējām izpētīt tikai kalcija trūkumu. Augsnē tas nav iespējams, jo augsnes bez kalcija nav – tāpēc par kalciju arī publikāciju ir maz. Mūsu pētījumā ilgāks kalcija trūkums stipri kavēja augšanu, un pēc pilnas barošanas atjaunošanas augi atguvās vāji: daļa augšanas un ražas rādītāju tā arī neatjaunojās. Iespējams, tāpēc, ka evolūcijas gaitā augi ar kalcija trūkumu gandrīz nesaskārās un neiemācījās tam pielāgoties.
Secinājums vienkāršs: kalcija trūkums jāpamana un jārisina laikus. Tas ir kontrolēta pētījuma rezultāts, tāpēc dažādās šķirnēs un laukos tas var izpausties citādi (Petrauskas et al., 2026).
Kalcijs nav tikai kaļķošanas materiāls. Kalcijs augsnē ir kustīgs, tāpēc tā trūkums augā iespējams arī neskābā laukā.
Ernesta Petrauska, agronoma praktiķa un VMU doktoranta, secinājumi no UAB „Žemdirbių konsultacijos” pētījumiem un darba laukos. Zinātniskais pamats: Petrauskas et al., 2026, Plants 15(7), 1094.
Izmēģinājuma fotogrāfijas
12 trūkumi. Vai jūs tos atšķirtu ar aci?
Tas pats ziemas kviešu izmēģinājums: katram augam trūka viena elementa. Dažas atšķirības ir skaidri redzamas, bet lielāko daļu ar aci gandrīz nevar saskatīt – it īpaši laukā, kur visi augi izskatās līdzīgi. SmartAgrometer parāda trūkumu skaitļos.
Hidroponikas izmēģinājums VMU Lauksaimniecības akadēmijas siltumnīcā, 2025. gada decembris
Viss par elementiem ↓
12 elementi
Ko katrs elements dara kviešiem, kā var izskatīties tā trūkums, kad tas visbīstamākais un vai to var izlabot vēlāk.
Svarīgi: simptomi ir orientējoši. Tos var mainīt šķirne, audzēšanas apstākļi, vairāku elementu mijiedarbība un citi stresi. Kartītēs norādītais „visbīstamākais laiks” apkopo elementa funkciju un kviešu attīstības fāzes; ne visiem mikroelementiem zinātne ir noteikusi vienlīdz precīzu trūkuma ilguma robežu laukā.
Mēslošana caur lapām: cik patiesībā nonāk augā
Makroelementi
N, P, K, Ca, Mg, S – vajag desmitiem un simtiem kg/ha
Caur lapām var dot visus, bet efektīvi augā nonāk dažādi un salīdzinoši nelieli daudzumi. Tāpēc caur lapām makroelementus var papildināt vai glābt trūkumu, bet pamats jādod augsnē.
Mikroelementi
Fe, Mn, Cu, Zn, Mo, B – vajag gramus vai simtiem gramu/ha
To vajadzību gandrīz pilnībā var nodrošināt caur lapām, un problēmas ar tiem parasti var atrisināt līdz galam. Tikai tas jādara pareizi un īstajā laikā.
Daži elementi lapā parādās jau pēc dažām stundām, bet iekļūt lapā un pārvietoties uz citiem orgāniem – divas dažādas lietas. Viena visiem derīga efektivitātes procenta nav: viss atkarīgs no elementa, mēslojuma formas, auga fāzes un laikapstākļiem. Tāpēc arī svarīgi precīzi zināt, kā trūkst.
Zinātniskajā literatūrā uzsvērts: elementus, kurus vajag lielos daudzumos, visefektīvāk dot augsnē, bet mēslošana caur lapām ir ekonomisks un efektīvs veids to papildināt – taču panākumu priekšnoteikums ir pareiza trūkuma diagnoze (Fageria et al., 2009). Tieši tam arī paredzēts SmartAgrometer. Katrā kartītē atradīsiet pētījumu par mēslošanu ar šo elementu caur lapām.
Cik izmaksā trūkums jūsu saimniecībā?
Ievadiet savus skaitļus. Katrā kartītē pētījumos noteiktā ražas starpība tiks pārrēķināta eiro (raža × procenti × cena). Tik jūs zaudējat, kad elementa trūkst un jūs to neredzat, un tik varat nopelnīt, kad mērāt un mēslojat ar to, kā trūkst. Salīdzinājumam: SmartAgrometer pirmais gads maksā 2200 €.
Skaitļi ir konkrētu izmēģinājumu rezultāti, nevis garantija katram laukam: kur elementa pietiek, pielikuma nav. Lietuvas piecu gadu vasaras kviešu izmēģinājumā mikroelementi un slāpeklis caur lapām ražu palielināja ne katru gadu (Žemdirbystė-Agriculture). Tāpēc vērts mēslot tikai ar to, kā patiesi trūkst – un tam jāmēra.
N
Slāpeklis
Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Slāpeklis ir olbaltumvielu, hlorofila un enzīmu pamats. No tā atkarīgs lapu laukums, dzinumu un graudu skaits, kā arī olbaltumvielu saturs. Trūkstot slāpeklim, samazinās fotosintēze, un augs uzkrāj mazāk biomasas.
Kā var izskatīties trūkums
Augs aug lēnāk, lapas ir gaiši zaļas vai dzeltē. Vispirms dzeltē vecākās lapas – augs „pārvieto” slāpekli uz jaunākajām. Mazāk dzinumu un vārpu, graudi sīkāki.
Kad īpaši bīstams
Trūkums cerošanas laikā samazina produktīvo stiebru skaitu, stiebrošanas un vārpas veidošanās laikā – graudu skaitu vārpā. Vēls trūkums samazina graudu masu un olbaltumvielas, bet vairs neatjaunos agrāk neizveidojušos dzinumus un graudus.
Cik var izmaksāt trūkums
39–50 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Lietuvas un Latvijas kviešu izmēģinājumi bez slāpekļa
Lietuvas un Latvijas kviešu izmēģinājumi bez slāpekļa
36 %
Vidēji no 8 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 80 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
nemēsloti kvieši Vācijā: 2 t/ha 11 t/ha vietā
nemēsloti kvieši Vācijā: 2 t/ha 11 t/ha vietā
Slāpeklis nosaka ražu visvairāk. Lietuvas un Latvijas izmēģinājumos bez slāpekļa kviešu raža bija par 39–50 % mazāka, bet Dienvidvācijā nemēsloti kvieši deva tikai 2,0–2,3 t/ha 10,7–11,4 t/ha vietā. Lietuvas miežu modelī vien slāpekļa stress maksāja līdz 54 % ražas. Pēc tauriņziežiem vai daudzgadīgajām zālēm starpība var būt tikai 7–9 %.
€ Jūsu saimniecībā: ap 504 €/ha · ap 504 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 1120 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Laukos ar slāpekļa trūkumu karoglapā konstatēja 1,4–2,0 % N sausnā.
Vai var izlabot vēlāk?
Papildināts slāpeklis palīdz, kamēr augs vēl aktīvi aug, bet neatjaunos jau zaudētos produktīvos stiebrus vai bojā gājušos ziedus. Mūsu pētījumā agrs slāpekļa trūkums stipri ietekmēja augšanu, un vēlāka piegāde ne vienmēr novērsa tā sekas.
Mēslošana caur lapām
Kvieši uzņem slāpekli ne tikai ar saknēm, bet arī caur lapām. Karbamīds caur kutikulu iekļūst lapā, tur tiek sašķelts un pārvēršas aminoskābēs. Izmaiņas lapā redzamas jau pēc 3 stundām, visvairāk slāpekļa lapā ir aptuveni pēc 12 stundām, un dažu stundu laikā tas pārvietojas uz stiebru un vārpu. Bet graudos nonāk tikai 4,5–26,7 % izsmidzinātā slāpekļa. Praksē caur lapām var dot 10–20 kg N/ha. 51 lauka izmēģinājuma metaanalīze: vēls slāpeklis caur lapām palielina ražu vidēji par 4 %, olbaltumvielu saturu – par 6 %. Pārāk stipri šķīdumi var samazināt ražu. Tātad slāpekli caur lapām var papildināt, bet ne aizstāt mēslošanu augsnē.
Avots: Lauka prakse; Yao et al., 2025; Gong et al., 2026; Rawluk et al., 2000; Fernández et al., 2021; Wu et al., 2025; Zhu et al., 2017
Avots: Arlauskienė et al., 2020; Staugaitis et al., 2021; Mažvila et al., 2007; Litke et al., 2017, 2019; Hlisnikovský et al., 2023, 2024; Leonte et al., 2026; Asfaw et al., 2025; Wassie et al., 2015; Petrauskas et al., 2026; Žydelis et al., 2025; Mittermayer et al., 2024; Antošovský et al., 2024; Klikocka and Cybulska, 2020
P
Fosfors
Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Fosfors ir auga enerģija: piedalās enerģijas apmaiņā, sakņu augšanā, membrānās un ģenētiskajā materiālā. Svarīgs iesakņošanās, cerošanas un vārpas attīstībai.
Kā var izskatīties trūkums
Augi aug lēnāk, saknes un virszemes daļa mazākas, cerojas vājāk. Lapas var kļūt tumšākas vai iegūt sarkanvioletu nokrāsu, bet tas var būt arī aukstums vai šķirne – tikai pēc izskata fosfora trūkumu noteikt grūti.
Kad īpaši bīstams
Agrs trūkums ierobežo saknes un dzinumus, bet stiebrošanas un vārpas veidošanās laikā – vārpu nesošo stiebru un graudu skaitu.
Cik var izmaksāt trūkums
7–8 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Vācijas Dikopshof izmēģinājums, 1906–2018
Vācijas Dikopshof izmēģinājums, 1906–2018
12 %
Vidēji no 9 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 23 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
fosforu nabadzīgas vai smilšainas augsnes
fosforu nabadzīgas vai smilšainas augsnes
Fosfora ietekme visvairāk atkarīga no tā krājumiem augsnē. Vācijas simtgadīgajā Dikopshof izmēģinājumā bez fosfora kviešu raža bija par 7–8 % mazāka, Somijas nabadzīgajās augsnēs – līdz 19 %. Kur fosfora augsnē daudz, starpības gandrīz nav – tāpēc viena skaitļa visiem laukiem nav.
€ Jūsu saimniecībā: ap 168 €/ha · ap 168 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 322 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Vasaras kviešu nesen nobriedušās lapās P robeža – 0,27–0,36 % sausnā.
Vai var izlabot vēlāk?
Fosfors augsnē ir maz kustīgs, tāpēc vēlāk augam grūti piekļūt mēslojumam – agru trūkumu izlabot grūtāk. Mūsu pētījumā pēc fosfora piegādes atjaunošanas zaudētā augšana un ražas elementi pilnībā neatjaunojās.
Mēslošana caur lapām
Caur lapām efektīvi var dot tikai dažus kilogramus fosfora. Cik tā iekļūs, atkarīgs no šķīduma, piedevām un smidzināšanas laika: ar virsmaktīvo vielu lapas uzsūc ap 80 % fosfora, bet tālāk augā pārvietojas tikai ap 40 %, un smidzināšana cerošanas laikā var apdedzināt lapas. Laukā ietekme bija atkarīga arī no tā, cik stipri augsne saista fosforu. Lauka izmēģinājumos 2 kg P/ha caur lapām ražu nepalielināja, bet fosfors augsnē sējas laikā palielināja to par 38–45 %. Secinājums: pamats ir fosfors augsnē, caur lapām var tikai mēģināt glābt.
Avots: Lauka prakse; Peirce et al., 2019; Malik et al., 2024; McBeath et al., 2020
Avots: Janušauskaitė and Lazauskas, 2007; Saarela et al., 2006; Valkama et al., 2011; von Tucher et al., 2018; Márton, 2008; Leonte et al., 2026; Sun et al., 2024; Asfaw et al., 2025; Jones et al., 2003; Shi et al., 2019; Petrauskas et al., 2026; Seidel et al., 2021
K
Kālijs
Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Kālijs vada ūdens apmaiņu, atvārsnīšu darbu, enzīmus un cukuru pārnesi. Tas uztur šūnu „spiedienu”, palīdz izturēt sausumu un stiprina stiebru.
Kā var izskatīties trūkums
Dzeltē vai brūnē vecāko lapu malas, vēlāk bojājumi izplatās lapas iekšienē. Stiebri vājinās, augs sliktāk panes sausumu, saīsinās graudu pildīšanās. Līdzīgi var izskatīties sausums vai bojātas saknes.
Kad īpaši bīstams
No intensīvas augšanas līdz graudu pildīšanai, it īpaši, ja trūkst ūdens. Kālija trūkums palielina arī veldres risku.
Cik var izmaksāt trūkums
11–15 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Lietuvas izmēģinājumi (Skėmiai, mieži)
Lietuvas izmēģinājumi (Skėmiai, mieži)
13 %
Vidēji no 7 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 24 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
kāliju nabadzīgas augsnes, globāla metaanalīze
kāliju nabadzīgas augsnes, globāla metaanalīze
Lietuvas izmēģinājumos bez kālija raža bija par 11–15 % mazāka. 2026. gada globāla metaanalīze rāda, ka kālijs palielina kviešu ražu vidēji par 24 %, miežu – par 16,5 %, bet tās galvenokārt ir kāliju nabadzīgas augsnes. Kur kālija pietiek, pielikuma var arī nebūt.
€ Jūsu saimniecībā: ap 182 €/ha · ap 182 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 336 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Laukos ar kālija trūkumu karoglapā konstatēja 0,8–1,4 % K sausnā.
Vai var izlabot vēlāk?
Agru vai vidēju kālija trūkumu var mazināt, kamēr augs vēl aug. Mūsu pētījumā pēc īsāka trūkuma augi atguvās labāk nekā pēc ilga.
Mēslošana caur lapām
Kālijs caur lapām uzlabo lapu gāzu apmaiņu un fotosintēzi. Pētījumā ar kviešiem un kukurūzu tas vēl rosināja augu vairāk kālija uzņemt ar saknēm – lapu smidzināšana it kā „iedarbina” saknes. Lauka izmēģinājumos kālijs caur lapām (kālija hlorīds) palielināja vienas šķirnes ražu, citas – ne. Ar vienu smidzināšanu augā nonāk tikai daži kilogrami kālija, tāpēc pamats ir augsnē.
Avots: Ishfaq et al., 2023; Gu et al., 2021
Avots: Arbačauskas et al., 2023; Mikšytė, 2009; Andrzejewska et al., 2025; Sun et al., 2024; He et al., 2022; Liang and Schlesinger, 2026; Engel, MSU Fertilizer Facts 18; Asfaw et al., 2025; Wassie et al., 2015; Petrauskas et al., 2026
Ca
Kalcijs
Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Kalcijs notur šūnu sienas un membrānas, ir vajadzīgs šūnu dalīšanās un augšanas signāliem. No vecajiem audiem uz jaunajiem tas gandrīz nepārvietojas, tāpēc īpaši svarīgs augošām lapām un saknēm.
Kā var izskatīties trūkums
Vispirms cieš jaunās lapas un augšanas punkti: lapu galiņi vai malas deformējas, audi var atmirt, palēninās sakņu augšana. Kviešiem to grūti atšķirt no citiem traucējumiem.
Kad īpaši bīstams
Visas aktīvās augšanas laikā, it īpaši, kad veidojas jaunas lapas, saknes un vārpa. Tā kā kalcijs maz pārvietojas, trūkumu jaunajos audos vēlāk grūti kompensēt.
Cik var izmaksāt trūkums
nav
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
tīra kalcija lauka izmēģinājumi Lietuvā nav atrasti
tīra kalcija lauka izmēģinājumi Lietuvā nav atrasti
14 %
Vidēji no 3 pētījumiem – orientējoši · izmanto kalkulatorā
11–20 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
kalcija un ģipša izmēģinājumi citur – tikai orientieris
kalcija un ģipša izmēģinājumi citur – tikai orientieris
Tīra kalcija trūkuma lauka izmēģinājumu gandrīz nav: augsnes bez kalcija nav, bet kaļķošanas izmēģinājumos vienlaikus mainās pH un alumīnija toksiskums. Citur veiktie kalcija un ģipša izmēģinājumi rāda 11–20 % starpību, bet tas ir tikai orientieris. Mūsu pētījumā kalcija trūkums bija viens no visgrūtāk izlabojamajiem – ja to parāda mērījums, tas ir nopietns signāls.
€ Jūsu saimniecībā: ap 196 €/ha · ap 196 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 280 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Vienā lauka pētījumā 0,3–0,5 % Ca karoglapā uzskatīja par pietiekamu.
Vai var izlabot vēlāk?
Mūsu pētījumā kalcija trūkums bija viens no visgrūtāk atjaunojamajiem: trūkuma laikā bojātie augšanas procesi ne vienmēr atjaunojās.
Mēslošana caur lapām
Kalcijs nonāk apsmidzinātajā lapā, bet tālāk no tās pārvietojas grūti – pa auga „cauruļvadiem” (floēmu) tas gandrīz nekustas. Tāpēc kalcijs, kas nonācis uz vecas lapas, ne vienmēr sasniegs jaunās lapas un vārpu. Lauka pētījumā kalcijs ar boru, smidzināts divreiz, palielināja graudu skaitu vārpā par 24 % un ražu par 30 %.
Avots: Peirce et al., 2019; Zoz et al., 2016
Avots: Abbas et al., 2023; Michalovicz et al., 2014; Roy Chowdhury et al., 2019; de Bang et al., 2021; Wassie et al., 2015; Petrauskas et al., 2026
Mg
Magnijs
Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Magnijs ir hlorofila sirds: bez tā nav fotosintēzes. Vajadzīgs enzīmiem un cukuru pārnesei uz graudiem.
Kā var izskatīties trūkums
Vispirms mainās vecākās lapas – starp dzīslām parādās hloroze, trūkumam pastiprinoties, audi izžūst. Fotosintēze vājinās, graudiem paliek mazāk „būvmateriāla”.
Kad īpaši bīstams
Veģetācijas laikā ierobežo lapu darbu, bet karoglapas un graudu pildīšanās laikā – fotosintēzi tieši tad, kad augs pilda graudus.
Cik var izmaksāt trūkums
4–9 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polijas ziemas kvieši: +0,5–0,9 t/ha
Polijas ziemas kvieši: +0,5–0,9 t/ha
9 %
Vidēji no 5 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 17 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
magniju nabadzīgas augsnes
magniju nabadzīgas augsnes
Metaanalīze, kas aptvēra 99 lauka pētījumus un 570 salīdzinājumus, rāda vidēji par 8,5 % lielāku ražu pēc mēslošanas ar magniju. Polijas ziemas kviešu izmēģinājumos magnijs palielināja ražu par 0,5–0,9 t/ha. Cik zaudēsiet, atkarīgs no Mg augsnē, pH un K un Ca attiecības.
€ Jūsu saimniecībā: ap 126 €/ha · ap 126 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 238 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Vienā lauka pētījumā 0,25–0,83 % Mg lapās novērtēja kā pietiekamu – intervāls plašs, tāpēc svarīga fāze un parauga auga daļa.
Vai var izlabot vēlāk?
Mūsu pētījumā pēc īsa magnija trūkuma augi atguvās labāk nekā pēc ilga, un ilga trūkuma sekas palika.
Mēslošana caur lapām
Magnijs tiek uzņemts caur lapu, bet cik – atkarīgs no magnija sāls formas un lapas virsmas. Kviešu pētījumā smidzināšana ar magniju būtiski samazināja magnija trūkuma izraisītos ražas zudumus – graudi izauga lielāki.
Avots: Barlas et al., 2023; Ceylan et al., 2016
Avots: Grzebisz and Potarzycki, 2022; Andrzejewska et al., 2025; Wang et al., 2020; Wang et al., 2025; Niaz et al., 2020; de Bang et al., 2021; Wassie et al., 2015; Petrauskas et al., 2026
S
Sērs
Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Sērs vajadzīgs aminoskābēm, olbaltumvielām, enzīmiem un slāpekļa apmaiņai. Slāpeklis un sērs strādā pārī: trūkstot sēram, augs sliktāk izmanto slāpekli, pat ja augsnē tā ir.
Kā var izskatīties trūkums
Augs bālē un aug lēnāk. Atšķirībā no slāpekļa sēra trūkums biežāk vispirms redzams jaunākajās lapās. Simptomi līdzīgi slāpekļa trūkumam, tāpēc vērts pārbaudīt abus kopā.
Kad īpaši bīstams
Agrā pavasarī traucē atjaunoties, vēlāk – olbaltumvielu sintēzei, graudu pildīšanai un kvalitātei. Daudz slāpekļa var izcelt sēra trūkumu.
Cik var izmaksāt trūkums
19–23 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Igaunijas ziemas kviešu izmēģinājumi
Igaunijas ziemas kviešu izmēģinājumi
10 %
Vidēji no 6 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 33 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
Igaunijas karbonātiskās augsnes, nelabvēlīgi gadi
Igaunijas karbonātiskās augsnes, nelabvēlīgi gadi
Igaunijas ziemas kviešu izmēģinājumos sērs palielināja ražu vidēji par 22–23 %, un dažos gados karbonātiskās augsnēs trūkums maksāja trešo daļu ražas. Globāla 55 pētījumu metaanalīze rāda pieticīgāku vidējo – ap 4 %. Kur sēra pietiek, pielikuma nav.
€ Jūsu saimniecībā: ap 140 €/ha · ap 140 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 462 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Bieži izmantotā N:S attiecība auga audos ir ap 17. Bet tā viena pati var maldināt, tāpēc jāredz arī atsevišķi N un S.
Vai var izlabot vēlāk?
Mūsu pētījumā pēc īsāka sēra trūkuma augi atguvās vairāk nekā pēc ilga. Bet jau samazinātu dzinumu vai graudu skaitu vēlāka piegāde ne vienmēr atjauno.
Mēslošana caur lapām
Cik sēra iekļūs caur lapām un kur tas sadalīsies, atkarīgs no mēslojuma sastāva un smidzināšanas apstākļiem. Sērs caur lapām var uzlabot arī graudu olbaltumvielu kvalitāti. Igaunijas lauka izmēģinājumos sērs caur lapām (3+3 kg S/ha, cerošanas un stiebrošanas laikā) karbonātiskā augsnē palielināja ziemas kviešu ražu par 30–55 %, bet vāji skābā augsnē ietekmes gandrīz nebija.
Avots: Zang et al., 2024; Järvan, 2012
Avots: Järvan et al., 2008; Järvan, 2012; Staugaitienė et al., 2013; Tabak et al., 2020; Kulig et al., 2025; Roa et al., 2024; Gülüt et al., 2021; Zhao et al., 2018; Asfaw et al., 2025; Petrauskas et al., 2026
Fe
Dzelzs
Mikroelements
Ko dara
Dzelzs piedalās elektronu pārnesē, hlorofila veidošanā un fotosintēzē. To vajag maz, bet trūkums stipri traucē lapu darbu.
Kā var izskatīties trūkums
Jauno lapu starpdzīslu hloroze: dzīslas zaļākas, starp tām gaišs; stipra trūkuma gadījumā lapas gandrīz nobālē. Biežāk sārmainās vai kaļķainās augsnēs.
Kad īpaši bīstams
Ja trūkums sākas, augot jaunām lapām, samazinās fotosintēzes laukums; ja turpinās līdz stiebrošanai un vārpas veidošanai – traucēta turpmākā augšana.
Cik var izmaksāt trūkums
≈4 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polijas vasaras miežu izmēģinājums
Polijas vasaras miežu izmēģinājums
14 %
Vidēji no 10 pētījumiem – orientējoši · izmanto kalkulatorā
līdz 20 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
dzelzs hloroze karbonātiskās augsnēs ar augstu pH
dzelzs hloroze karbonātiskās augsnēs ar augstu pH
Dzelzs trūkums visbīstamākais karbonātiskās augsnēs ar augstu pH – tur hloroze var maksāt līdz 20 % ražas. 107 publikāciju metaanalīze rāda vidēji 12 % pieaugumu, bet Kanzasas izmēģinājumos dzelzs palīdzēja tikai 4 laukos no 7. Polijas miežu izmēģinājumā pielikums bija ap 4 %. Lietuvas augsnēs stiprs dzelzs trūkums ir rets.
€ Jūsu saimniecībā: ap 196 €/ha · ap 196 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 280 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Vienā lauka pētījumā 71–97 mg/kg Fe lapās uzskatīja par pietiekamu.
Vai var izlabot vēlāk?
Dzelzs caur lapām uzlabo apsmidzināto audu stāvokli, bet ilgtermiņā svarīga ir arī augsnes reakcija. Zaudēto lapu laukumu un neizveidojušos ražas elementus vēla smidzināšana neatgriezīs.
Mēslošana caur lapām
Dzelzs lapā iekļūst grūti, bet graudos – vēl grūtāk. Trīs gadu lauka izmēģinājumos dzelzs sulfāts graudu dzelzs saturu palielināja nedaudz, jo dzelzs ierobežoti iekļūst lapā un maz pārvietojas uz graudiem. Citā pētījumā, smidzinot dzelzi, palielinājās raža un dzelzs saturs graudos. Dzelzs lapā vēl nenozīmē, ka tā sasniegs graudus, tāpēc to vērts smidzināt, kamēr intensīvi aug jaunas lapas.
Avots: Singh et al., 2024; Razmjoo and Ghafari, 2015
Avots: Zhou et al., 2024; Taskin and Gunes, 2022; Bhatti et al., 2024; Stewart et al., 2021; Zulfiqar et al., 2020; Khatun et al., 2024; Hao et al., 2021; Singh et al., 2026; Ali et al., 2021; Niyigaba et al., 2019; Lilay et al., 2024; Liszewski and Błażewicz, 2018; Godsey et al., 2003
Mn
Mangāns
Mikroelements
Ko dara
Mangāns vajadzīgs fotosintēzei, enzīmiem un aizsardzībai pret oksidatīvo stresu. Svarīgs arī ziedputekšņu dzīvotspējai un graudu veidošanai.
Kā var izskatīties trūkums
Starp lapu dzīslām parādās gaiši plankumi vai svītras, vēlāk – atmiruši laukumiņi. Biežāk tur, kur mangāns augsnē grūti pieejams.
Kad īpaši bīstams
Ierobežo agru augšanu, vēlāk – fotosintēzi un ziedputekšņu dzīvotspēju. Lauka izmēģinājumā smidzināšana ap 26. dienu pēc sējas bija efektīvāka nekā ap 32. dienu.
Cik var izmaksāt trūkums
6–10 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polijas vasaras miežu izmēģinājumi
Polijas vasaras miežu izmēģinājumi
13 %
Vidēji no 10 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 36 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
Zviedrijas ziemas mieži; pārziemoja līdz 33 % vairāk augu
Zviedrijas ziemas mieži; pārziemoja līdz 33 % vairāk augu
Zviedrijas ziemas miežu izmēģinājumos mangāns palielināja ražu līdz 36 %, un pārziemoja līdz 33 % vairāk augu. Polijas miežu izmēģinājumos pielikums sasniedza 6–10 %, bet citā Polijas kviešu izmēģinājumā skaidras ietekmes nebija. Šķirnes ļoti atšķiras: mangānu nabadzīgā laukā 24 kviešu šķirņu raža bija par 6–25 % mazāka.
€ Jūsu saimniecībā: ap 182 €/ha · ap 182 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 504 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Jaunākajā pilnībā attīstītajā lapā kritiskā robeža – ap 11 mg/kg Mn.
Vai var izlabot vēlāk?
Mangāns caur lapām uzlabo nodrošinājumu, it īpaši, ja smidzina, pirms cietuši ziedi. Ja ziedputekšņu dzīvotspēja jau samazinājusies, raža var neatjaunoties.
Mēslošana caur lapām
Mangāns caur lapām tiek labi uzņemts un no apsmidzinātās lapas pārvietojas uz augošajiem audiem un graudiem; ietekme atkarīga no mēslojuma formas. Divu gadu lauka pētījumā smidzināšana ar mangāna sulfātu (0,5 %) palielināja kviešu ražu aptuveni par 8–20 %, salīdzinot ar mēslošanu bez mangāna.
Avots: Zulfiqar et al., 2023; Dhaliwal et al., 2023
Avots: Tobiasz-Salach et al., 2018; Stadnik et al., 2024; Sobolewska et al., 2020; Zulfiqar et al., 2021; Yang et al., 2025; Jaidka et al., 2026; Bansal and Nayyar, 1998; Shahrajabian et al., 2020; Dhaliwal et al., 2023; Reuter, 1972; Lilay et al., 2024; Stoltz and Wallenhammar, 2014; Jhanji et al., 2013; Stępień and Wojtkowiak, 2019
Cu
Varš
Mikroelements
Ko dara
Varš piedalās enzīmu darbībā, fotosintēzē, elpošanā, lignīna (stiebra stingrības) veidošanā un vairošanās procesos. Tā trūkums kaitē ziedputekšņiem un vārpas auglībai.
Kā var izskatīties trūkums
Jaunās lapas savijas, galiņi izžūst, stiebri vājinās. Vārpa sliktāk iznāk no maksts, graudi var neizveidoties vai būt tukši. Simptomi parādās vēlu.
Kad īpaši bīstams
Varš ir svarīgs, kamēr veidojas vārpa un ziedputekšņi. Zaudēto ziedputekšņu dzīvotspēju vēlāk vairs neatgūsiet.
Cik var izmaksāt trūkums
5–9 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polijas ziemas kvieši, 3 šķirnes no 5
Polijas ziemas kvieši, 3 šķirnes no 5
7 %
Vidēji no 10 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 22 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
Kanādas varu nabadzīgas augsnes
Kanādas varu nabadzīgas augsnes
Polijas ziemas kviešu izmēģinājumos varš palielināja ražu par 5–9 % trim no piecām šķirnēm. 115 Kanādas lauka izmēģinājumu apkopojums ir skaidrs: kad augsnē vara bija mazāk par 0,4 mg/kg, raža reaģēja 87 % izmēģinājumu, pie 0,4–0,8 mg/kg – 16 %, bet virs 0,8 mg/kg – nevienā. Vara trūkums traucē ziedputekšņus, tāpēc vārpā aizmetas mazāk graudu, lai gan augs izskatās kupls.
€ Jūsu saimniecībā: ap 98 €/ha · ap 98 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 308 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Visā virszemes augā cerošanas laikā mazāk par aptuveni 2 mg/kg Cu norāda uz iespējamu trūkumu.
Vai var izlabot vēlāk?
Agru vara trūkumu var izlabot, bet svarīgs laiks: ja cietuši ziedputekšņi vai vārpa, zaudētos graudus neatgūsiet. Šķirnes reaģē dažādi.
Mēslošana caur lapām
Varš caur lapām labi izlabo vara trūkumu – laukā smidzināja stiebrošanas sākumā. Bet ar koncentrāciju uzmanīgi: šķīdums, stiprāks par 0,03 %, jau var bojāt lapas. Rietumaustrālijas četru gadu izmēģinājumos lielākā raža sasniegta ar 0,8–1,8 kg/ha vara preparāta; helātais varš bija visefektīvākais.
Avots: Fouad et al., 2020; Brennan, 1990
Avots: Korzeniowska and Stanisławska-Glubiak, 2009, 2011; Tobiasz-Salach et al., 2018; Liszewski and Błażewicz, 2018; Rahman and Schoenau, 2022; WARC, 2022; Franzen et al., 2008; Karamanos et al., 2004; Hoess and Heard, 2002; Alberta Agriculture, 1999; Lilay et al., 2024; Karamanos, Goh and Harapiak, 2003
Zn
Cinks
Mikroelements
Ko dara
Cinks vajadzīgs daudziem enzīmiem, olbaltumvielu sintēzei, augšanas regulēšanai un normālai sakņu un dzinumu attīstībai.
Kā var izskatīties trūkums
Augs zemāks, vājāk cerojas, lapas īsākas vai šaurākas, dažreiz ar gaišiem laukumiem. Biežāk sārmainās, kaļķainās augsnēs un ja ir daudz fosfora.
Kad īpaši bīstams
Agrs trūkums ierobežo saknes, lapas un dzinumus; ja saglabājas līdz stiebrošanai un vārpas veidošanai – samazinās produktīvo stiebru un graudu.
Cik var izmaksāt trūkums
≈10 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polija: 74 vasaras kviešu izmēģinājumi, reakcija 34
Polija: 74 vasaras kviešu izmēģinājumi, reakcija 34
5 %
Vidēji no 10 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
10–30 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
apstiprināts cinka trūkums
apstiprināts cinka trūkums
Polijā 74 vasaras kviešu lauka izmēģinājumos cinks palielināja ražu 34 izmēģinājumos – vidēji ap 10 %. Ja trūkums apstiprināts, graudaugu raža parasti samazinās par 10–30 %, miežu – par 16–29 %, un sausums ietekmi pastiprina. Kur cinka pietiek, pielikuma nav.
€ Jūsu saimniecībā: ap 70 €/ha · ap 70 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 420 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Jaunām lapām trūkuma robeža – ap 14 mg/kg Zn, karoglapām – 12–16 mg/kg.
Vai var izlabot vēlāk?
Cinka trūkumu var labot, kamēr veidojas lapas un stiebri. Vēls cinks var palielināt tā saturu graudos, bet zaudētos stiebrus vai graudus neatgriezīs.
Mēslošana caur lapām
Cinks sāk iekļūt lapā dažu stundu laikā, bet pašā lapā pārvietojas ļoti maz – diennaktī mazāk par 2,5 cm no pilītes. Tāpēc svarīgi, lai šķīdums labi pārklātu lapas. 23 izmēģinājumos septiņās valstīs (to skaitā Kazahstānā) cinks caur lapām palielināja tā saturu graudos par 84 % un nesamazināja ražu.
Avots: Doolette et al., 2018; Zou et al., 2012; Singh et al., 2024
Avots: Sobolewska et al., 2020; Irmes et al., 2023; Rahman and Schoenau, 2022; Zou et al., 2012; Ram et al., 2016, 2024; Sordi et al., 2021; Hui et al., 2025; Huang et al., 2024; Rashid et al., 2005; Lilay et al., 2024; Korzeniowska, 2004; Bağcı et al., 2007
Mo
Molibdēns
Mikroelements
Ko dara
Molibdēns vajadzīgs enzīmiem, kas nitrātus pārvērš augam izmantojamā slāpeklī. Tāpēc tā trūkums atgādina slāpekļa trūkumu.
Kā var izskatīties trūkums
Augšana palēninās, lapas bālē, var parādīties hloroze vai atmiruši laukumiņi. Risks vislielākais skābās augsnēs.
Kad īpaši bīstams
Austrālijas skābo augšņu pētījumā molibdēna saturs lapā bija saistīts ar ražu gan cerošanas (GS24), gan vārpošanas (GS59) laikā.
Cik var izmaksāt trūkums
≈6 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Baltkrievijas zirņu izmēģinājums
Baltkrievijas zirņu izmēģinājums
15 %
Vidēji no 10 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
15–59 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
kvieši ļoti skābās Austrālijas augsnēs
kvieši ļoti skābās Austrālijas augsnēs
Graudaugiem molibdēna trūkums gadās reti – jutīgāki ir tauriņzieži un krustziežu augi. Ļoti skābās Austrālijas augsnēs kviešu ražas reakcija sasniedza 15–59 %, Baltkrievijas zirņu izmēģinājumā – ap 6 %, bet jaunā Polijas kviešu izmēģinājumā atsevišķu molibdēna pielikumu nekonstatēja. Risks vislielākais skābās augsnēs.
€ Jūsu saimniecībā: ap 210 €/ha · ap 210 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 826 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Jaunākajā lapā ap 0,08–0,09 mg/kg Mo saista ar aptuveni 90 % no maksimālās ražas.
Vai var izlabot vēlāk?
Iespēja izlabot atkarīga no augsnes pH un auga stāvokļa. Skābā augsnē ieilgušu trūkumu izlabot grūtāk, un zaudētos ražas elementus vēla papildināšana neatgriezīs.
Mēslošana caur lapām
Molibdēnu vajag tikai gramos. Lauka pētījumā molibdēns, smidzināts divreiz – cerošanas un stiebrošanas beigās, – līdz 35 g/ha palielināja vārpu skaitu un ražu. Cik precīzi tā tiek uzņemts, nav noteikts – ietekme atkarīga no trūkuma un apstākļiem.
Avots: Zoz et al., 2012
Avots: Tsyganov and Vildflush, 2004; Vasin et al., 2021; Kabylbekova et al., 2024; Zoz et al., 2012; Oliveira et al., 2022; Saquee et al., 2023; Brennan and Bolland, 2007; Guanzon and Tuazon, 2026; Marcondes and Caires, 2005; Gris et al., 2005; Jarecki, 2026
B
Bors
Mikroelements
Ko dara
Bors svarīgs šūnu sienām un augšanas audiem. Kviešiem tas īpaši svarīgs ziedputekšņiem: trūkstot boram, tie attīstās sliktāk, un graudi sliktāk aizmetas.
Kā var izskatīties trūkums
Var deformēties jaunās lapas un vārpas, palikt tukši vārpiņas. Reproduktīvajā fāzē putekšņlapas var būt vāji attīstītas un ziedputekšņi mazāk dzīvotspējīgi.
Kad īpaši bīstams
Visjutīgākais – ap karoglapas parādīšanos un izplešanos (BBCH 37–39). Aptuveni 7 dienu trūkums šajā laikā pētījumā nodarīja vislielāko un neatgriezenisku kaitējumu ziedu auglībai.
Cik var izmaksāt trūkums
9–15 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polijas ziemas kvieši, 4 šķirnes no 10
Polijas ziemas kvieši, 4 šķirnes no 10
12 %
Vidēji no 10 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
15–50 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
apstiprināts stiprs bora trūkums
apstiprināts stiprs bora trūkums
Polijas ziemas kviešu izmēģinājumos bors palielināja ražu par 9–15 % četrām no desmit šķirnēm, pārējās nereaģēja. Baltkrievijas rapšu un saulespuķu izmēģinājumos pielikums sasniedza 10–23 %. Stipra trūkuma gadījumā kviešu raža samazinājās par 15–50 % – vārpa izveidojas, bet daļa graudu neaizmetas.
€ Jūsu saimniecībā: ap 168 €/ha · ap 168 000 € par 1000 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 700 €/ha
Lapu analīze (laboratorijas orientieris)
Karoglapā kritiskā robeža – ap 5–7 mg/kg B.
Vai var izlabot vēlāk?
Papildinot boru vēl jutīgajā periodā, graudu aizmešanās var atjaunoties. Bet, ja trūkums jau kaitējis ziedputekšņiem, vēlāks bors neaizmetušos graudus neatgriezīs.
Mēslošana caur lapām
Bors caur lapām var palīdzēt, bet veidojošajā vārpā tas galvenokārt nonāk no saknēm, nevis no agrāk apsmidzinātām lapām. Tāpēc bors lapās vēl negarantē, ka tā pietiks vārpai. Polijas lauka izmēģinājumos, smidzinot boru (175 g/ha borskābes), četru no desmit ziemas kviešu šķirnēm raža palielinājās vidēji par 9–15 %.
Avots: Stangoulis et al., 2001; Korzeniowska, 2008
Avots: Apresyan and Bulavin, 2011–2013; Grodno SAU trials, 2007–2008; Goncharuk, 2013; Korzeniowska, 2008; Rahman and Schoenau, 2022; Stewart et al., 2021; Soylu et al., 2005; Rashid et al., 2011; Ahmad and Irshad, 2011; Rerkasem et al., 1989; Güneş et al., 2003; Wróbel, 2008
Galvenie zinātniskie avoti
- Petrauskas, E. et al. (2026). Effects of Macronutrient Deprivation on Spring Wheat Productivity. Plants, 15(7), 1094. doi:10.3390/plants15071094
- de Bang, T. C. et al. (2021). The molecular–physiological functions of mineral macronutrients and their consequences for deficiency symptoms in plants. New Phytologist, 229, 2446–2469. doi:10.1111/nph.17074
- Lilay, G. H. et al. (2024). Linking the key physiological functions of essential micronutrients to their deficiency symptoms in plants. New Phytologist. doi:10.1111/nph.19645
- Rerkasem, B. et al. (2000). Effects of Boron Deficiency on Anther Development and Floret Fertility in Wheat. Annals of Botany, 85(4), 493–500. Link
- Response of wheat, pea, and canola to micronutrient fertilization on five contrasting prairie soils (2020). Scientific Reports. PMC7606479
- Fageria, N. K. et al. (2009). Foliar fertilization of crop plants. Journal of Plant Nutrition, 32(4), 1044–1064. Link
- Zou, C. Q. et al. (2012). Biofortification of wheat with zinc through zinc fertilization in seven countries. Plant and Soil, 361, 119–130. doi:10.1007/s11104-012-1369-2
- Dhaliwal, S. S. et al. (2023). Minerals and chelated-based manganese fertilization influences the productivity, uptake, and mobilization of manganese in wheat. Frontiers in Plant Science, 14, 1163528. doi:10.3389/fpls.2023.1163528
- Brennan, R. F. (1990). Effectiveness of some copper compounds applied as foliar sprays in alleviating copper deficiency of wheat. Australian Journal of Experimental Agriculture, 30(5), 687–691. doi:10.1071/EA9900687
- Korzeniowska, J. (2008). Response of ten winter wheat cultivars to boron foliar application. Agronomy Science, 63(4). Link
- Razmjoo, J., Ghafari, H. (2015). Response of durum wheat to foliar application of varied sources and rates of iron fertilizers. Journal of Agricultural Science and Technology, 17(2), 321–331. Link
- Zoz, T. et al. (2012). Foliar fertilization with molybdenum in wheat. Semina: Ciências Agrárias, 33(2), 633–638. doi:10.5433/1679-0359.2012v33n2p633
- Asfaw, A. G. et al. (2025). Yield-limiting nutrients for wheat production in Farta to Lay Gayint districts of the Amhara Region in Northwest Ethiopia. Frontiers in Agronomy, 7, 1541332. doi:10.3389/fagro.2025.1541332
- Wassie et al. (2015). A study of wheat leaf nutrient concentrations and soil fertility. Springer Nature.
- Jones et al. (2003). Phosphorus concentration thresholds for spring wheat. Journal of Plant Nutrition (Taylor & Francis).
- Shi et al. (2019); Ma et al. (2010). Effect of phosphorus on wheat ear and grain development.
- Gülüt et al. (2021). A study of wheat N and S nutrition and the tissue N:S ratio.
- Zhao et al. (2018). The link between sulphur and nitrogen nutrition in wheat.
- Zhou et al. (2024). Meta-analysis of wheat iron fertilisation and yield response. ScienceDirect.
- Nayyar et al. (1986, 1990); Sharma et al. (1996); Graham et al. (1985). Studies on manganese diagnosis and field correction in wheat.
- Rashid, A. et al. (2005). Zinc fertilisation trials in zinc-deficient wheat fields.
- Arlauskienė, A., Cesevičienė, J., Šlepetienė, A. (2020). Žemdirbystė-Agriculture, 107(3). Joniškėlis, Lithuania.
- Staugaitis, G., Poškus, K., Brazienė, Z., Paltanavičius, V. (2021). Žemdirbystė-Agriculture, 108(3). Rumokai, Lithuania.
- Mažvila, J. et al. (2007). Dependence of crop yield and quality on long-term nitrogen, phosphorus and potassium fertilisation on sandy loam (in Lithuanian). Žemdirbystė, 94(3), 3–17.
- Litke, L., Gaile, Z., Ruža, A. (2017). Research for Rural Development; (2019). Agronomy Research, 17(2). Latvia.
- Hlisnikovský, L. et al. (2023). Plants, 12(6), 1392; (2024). Plants, 13(6), 802. doi.org/10.3390/plants13060802
- Leonte, A. et al. (2026). Yield and Grain Quality Response of Winter Wheat to Different Nitrogen and Phosphorus Fertilization Doses. Nitrogen, 7(3), 97.
- Janušauskaitė, D., Lazauskas, S. (2007). Žemdirbystė, 94(3), 33–46. Dotnuva, Lithuania.
- Saarela, I. et al. (2006). Effects of repeated phosphorus fertilisation on field crops in Finland 1–2. Agricultural and Food Science, 15.
- Valkama, E., Uusitalo, R., Turtola, E. (2011). Yield response models to phosphorus application: a research synthesis of Finnish field trials. Nutrient Cycling in Agroecosystems. doi.org/10.1007/s10705-011-9434-4
- von Tucher, S., Hörndl, D., Schmidhalter, U. (2018). Ambio, 47, 41–49. doi.org/10.1007/s13280-017-0970-2
- Márton, L. (2008). Cereal Research Communications, 36(3), 511–522. Hungary.
- Sun, Z. et al. (2024). Effects of Nutrient Deficiency on Crop Yield and Soil Nutrients under Winter Wheat–Summer Maize Rotation. Agronomy, 14, 2690.
- Arbačauskas, J. et al. (2023). The Influence of Mineral NPK Fertiliser Rates on Potassium Dynamics in Soil. Plants, 12(21), 3700. Skėmiai, Lithuania. doi.org/10.3390/plants12213700
- Mikšytė, E. (2009). Effect of potassium fertiliser forms, rates and their combinations with EPSO Microtop on barley yield. Master's thesis, LŽŪU (in Lithuanian).
- Andrzejewska, A., Przygocka-Cyna, K., Grzebisz, W. (2025). Balanced Fertilization of Winter Wheat with Potassium and Magnesium. Sustainability, 17(15), 6705. Poland.
- He, B. et al. (2022). Effect of Different Long-Term Potassium Dosages on Crop Yield and Potassium Use Efficiency in the Maize–Wheat Rotation System. Agronomy, 12(10), 2565.
- Liang, G., Schlesinger, W. H. (2026). Potassium fertilization enhances both cereal yield and soil organic carbon: a meta-analysis. Nature Communications, 17, 4521.
- Engel, R. E. Spring Wheat Response to Potassium and Chloride. Fertilizer Facts 18, Montana State University.
- Abbas, F. et al. (2023). Role of Gypsum in Conserving Soil Moisture, Macronutrients Uptake and Improving Wheat Yield in the Rainfed Area. Water, 15(6), 1011. doi.org/10.3390/w15061011
- Michalovicz, L. et al. (2014). Soil fertility, nutrition and yield of maize and barley with gypsum application on soil surface in no-till. Revista Brasileira de Ciência do Solo, 38(5).
- Roy Chowdhury, A. et al. (2019). Efficacy of calcium chloride and arginine foliar spray in alleviating terminal heat stress in late-sown wheat. Journal of Agricultural Science, 157(6).
- Grzebisz, W., Potarzycki, J. (2022). Effect of Magnesium Fertilization Systems on Grain Yield Formation by Winter Wheat during the Grain-Filling Period. Agronomy, 12(1), 12. Poland. doi.org/10.3390/agronomy12010012
- Wang, Z. et al. (2020). Magnesium Fertilization Improves Crop Yield in Most Production Systems: A Meta-Analysis. Frontiers in Plant Science, 10, 1727. doi.org/10.3389/fpls.2019.01727
- Wang, Y. et al. (2025). Effects of moderate magnesium application on rice milling quality, nutritional value and eating quality. Frontiers in Sustainable Food Systems.
- Niaz, A. et al. (2020). Growth, chlorophyll content and productivity responses of maize to magnesium sulphate application in calcareous soil. Open Agriculture, 5(1), 792–800.
- Järvan, M. et al. (2008). The effect of sulphur fertilization on yield, quality of protein and baking properties of winter wheat. Agronomy Research, 6(2), 459–469. Estonia.
- Järvan, M. (2012). Lehekaudselt antud väävli mõju talinisu saagikusele ja saagi kvaliteedile. Agraarteadus. Estonia.
- Staugaitienė, R., Šlepetienė, A., Žičkienė, L. (2013). Effect of sulphur fertilisation on spring wheat yield and quality (in Lithuanian). Žemės ūkio mokslai, 20(4), 266–275.
- Tabak, M. et al. (2020). Efficiency of Nitrogen Fertilization of Winter Wheat Depending on Sulfur Fertilization. Agronomy, 10(9), 1304. Poland.
- Kulig, B. et al. (2025). Optimalization of Nitrogen and Sulfur Fertilization of Hypoallergenic Winter Wheat Lines. Sustainability, 17(21), 9844. Poland.
- Roa, G. A. et al. (2024). Meta-analysis of the effect of sulphur fertilisation on wheat yield and protein. Nitrogen, 5(3), 37.
- Taskin, M. B., Gunes, A. (2022). Iron Biofortification of Wheat Grains by Foliar Application of Nano Zero-valent Iron (nZVI) and Other Iron Sources with Urea. Journal of Soil Science and Plant Nutrition. Turkey.
- Sobolewska, M. et al. (2020). Effect of Habitat and Foliar Fertilization with K, Zn and Mn on Winter Wheat Grain and Baking Qualities. Agronomy, 10(2), 276. Poland.
- Zulfiqar, U. et al. (2021). Manganese Supply Improves Bread Wheat Productivity, Economic Returns and Grain Biofortification under Conventional and No Tillage Systems. Agriculture, 11(2), 142.
- Yang, N. et al. (2025). Exogenous Manganese Sulfate Application on Wheat Grain Yield and Carotenoids. Agronomy, 15(9), 2190.
- Jaidka, M. et al. (2026). Agricultural Science Digest, D-6511. Punjab, India.
- Bansal, R. L., Nayyar, V. K. (1998). Indian Journal of Agricultural Sciences, 68(2).
- Shahrajabian, M. H. et al. (2020). Effect of manganese sulphate on wheat yield, Iran (cited in Jaidka et al., 2026).
- Dhaliwal, S. S. et al. (2023). Minerals and chelated-based manganese fertilization influences the productivity, uptake, and mobilization of manganese in wheat. Frontiers in Plant Science, 14, 1163528.
- Reuter, D. J. (1972); Warooka trials 1963–1969, South Australia (farmtrials.com.au).
- Stewart, Z. P. et al. (2021). Effect of Foliar Micronutrients (B, Mn, Fe, Zn) on Maize Grain Yield, Micronutrient Recovery, Uptake, and Partitioning. Plants, 10(3), 528. USA.
- Zulfiqar, U. et al. (2020). Iron Nutrition Improves Productivity, Profitability, and Biofortification of Bread Wheat under Conventional and Conservation Tillage Systems. Journal of Soil Science and Plant Nutrition. Pakistan.
- Khatun et al. (2024). Effect of zinc and iron fertilization on yield of wheat. Bangladesh.
- Hao, B. et al. (2021). Effects of foliar application of micronutrients on concentration and bioavailability of zinc and iron in wheat landraces and cultivars. Scientific Reports, 11. China.
- Singh, K. K. et al. (2026). Iron Fertilization Strategies for Improving Yield and Economic Returns of Aerobic Direct-Seeded Rice. International Journal of Advanced Biochemistry Research, 10(3). India.
- Ali, S., Shah, S., Arif, M. (2021). Agronomic Biofortification with Zinc and Iron for the Improvement of Wheat Phenology and Yield. Sarhad Journal of Agriculture. Pakistan.
- Niyigaba, E. et al. (2019). Winter Wheat Grain Quality, Zinc and Iron Concentration Affected by a Combined Foliar Spray of Zinc and Iron Fertilizers. Agronomy, 9(5), 250. China.
- Liszewski, M., Błażewicz, J. (2018). Polish Journal of Agronomy, 35, 83–88. Poland, spring barley.
- Rahman, N., Schoenau, J. (2022). Bioavailability, Speciation, and Crop Responses to Copper, Zinc, and Boron Fertilization in South-Central Saskatchewan Soil. Agronomy, 12(8), 1837. Canada.
- WARC, NARF, CLC (2022). Evaluating the 4R Principles for Copper Application on Wheat Yield and Seed Quality. ADOPT ataskaita, Saskatchewan, Canada.
- Franzen, D. W., McMullen, M. V., Mosset, D. S. (2008). Spring Wheat and Durum Yield and Disease Responses to Copper Fertilization of Mineral Soils. Agronomy Journal, 100(2), 371–375. North Dakota, USA.
- Karamanos, R. E. et al. (2004). Canadian Journal of Plant Science, 84, 47–56. Manitoba, Canada.
- Hoess, T., Heard, J. (~2002). On Farm Testing to Determine Optimum Copper Placement and Sources for Wheat. Manitoba Agriculture and Food.
- Alberta Agriculture (1999). Copper Deficiency: Diagnosis and Correction. Agdex 532-3. Canada.
- Irmes, K. et al. (2023). The Effect of Foliar Zinc Application on the Leaf Chlorophyll Concentrations and Grain Yields of the Winter Wheat in the Field Experiments of Two Seasons. Agronomy, 13(6), 1640. Hungary.
- Ram, H., Rashid, A., Zhang, W. et al. (2016). Biofortification of wheat, rice and common bean by applying foliar zinc fertilizer along with pesticides in seven countries. Plant and Soil, 403, 389–401.
- Hui, X. et al. (2025). Zinc agronomic biofortification in wheat and its drivers: a global meta-analysis. Nature Communications. doi.org/10.1038/s41467-025-58397-y
- Huang, T. et al. (2024). Response of Wheat Zinc Nutrition to Zinc Fertilization into Soils with Variable Available Zinc. Scientia Agricultura Sinica, 57(14), 2815–2826. China.
- Tsyganov, A. R., Vildflush, O. I. (2004). Izvestija Nacionalnoj akademii nauk Belarusi, serija agrarnych nauk, 3. Belarus, peas.
- Vasin, A. V. et al. (2021). Zernobobovyje i krupjanyje kultury, 4, 32–38. Russia (Samara), soybean.
- Kabylbekova, G. et al. (2024). Effect of pre-sowing treatment of soybean seeds with inoculant and microelements. OCL, 31, 3. Kazakhstan.
- Marcondes, J. A. P., Caires, E. F. (2005); Gris, E. P. et al. (2005). Molybdenum fertilisation field trials with soybean, Paraná, Brazil (cited in “Soybean Yield Responses to Micronutrient Fertilizers”, IntechOpen).
- Apresyan, O. G., Bulavin, L. A. (trials 2011–2013). Effect of Ecolist Mono Bor on winter and spring oilseed rape. Scientific and Practical Centre for Arable Farming, NAS of Belarus.
- Grodno State Agrarian University (trials 2007–2008). Effect of boric acid on winter oilseed rape yield. Belarus.
- Goncharuk, V. A. (2013). Effect of boron fertilisers on sunflower yield (trials 2010–2012). Grodno State Agrarian University, Belarus.
- Soylu, S. et al. (2005). Responses of Irrigated Durum and Bread Wheat Cultivars to Boron Application in a Low Boron Calcareous Soil. Turkish Journal of Agriculture and Forestry, 29(4), 275–286.
- Rashid, A. et al. (2011). Boron Deficiency in Rainfed Wheat in Pakistan: Incidence, Spatial Variability and Management Strategies. Journal of Plant Nutrition.
- Ahmad, R., Irshad, M. (2011). Effect of boron application time on yield of wheat, rice and cotton crop in Pakistan. Pakistan.
- Žydelis, R. et al. (2025). Modeling study on optimizing water and nitrogen management for barley in marginal soils. Plants, 14(5), 704. Lithuania.
- Mittermayer, M. et al. (2024). Effects of different nitrogen fertilization systems on crop yield and nitrogen use efficiency. Heliyon, 10(7), e28065. Germany.
- Antošovský, J. et al. (2024). The effect of nitrogen-sulphur fertilizer with nitrification inhibitor on winter wheat nutrition. Heliyon, 10(12), e33035. Czech Republic.
- Klikocka, H., Cybulska, M. (2020). The effect of nitrogen and sulfur fertilization on the grain yield and quality characteristics of spring wheat. Agronomy Science, 75(3), 65–74. Poland.
- Seidel, S. J. et al. (2021). The long-term Dikopshof trial (1906–2018): wheat yield without phosphorus. Germany.
- Stoltz, E., Wallenhammar, A.-C. (2014). Manganese application increases winter hardiness in barley. Field Crops Research, 164, 148–153. Sweden.
- Jhanji, S. et al. (2013). Screening diverse wheat genotypes for manganese efficiency. Field Crops Research, 154, 127–132.
- Stępień, A., Wojtkowiak, K. (2019). Nitrogen and manganese fertiliser effects on winter wheat. Journal of Elementology, 24(2), 661–675. Poland.
- Jarecki, W. (2026). Response of winter wheat to foliar fertilization with microelements. Journal of Elementology, 31(2), 329–341. Poland.
- Godsey, C. B. et al. (2003). Correcting Iron Deficiency in Corn with Seed Row–Applied Iron Sulfate. Agronomy Journal, 95, 160–166. USA.
- Karamanos, R. E., Goh, T. B., Harapiak, J. T. (2003). Determining wheat responses to copper in prairie soils. Canadian Journal of Soil Science, 83(2), 213–221. Canada, 115 trials.
- Korzeniowska, J. (2004). Potrzeby nawożenia pszenicy jarej cynkiem. Cz. II – 74 field trials. Poland.
- Bağcı, S. A. et al. (2007). Effects of Zinc Deficiency and Drought on Grain Yield of Field-grown Wheat Cultivars in Central Anatolia. Journal of Agronomy and Crop Science.
- Güneş, A. et al. (2003). Effects of Boron Fertilization on the Yield and Some Yield Components of Bread and Durum Wheat. Turkish Journal of Agriculture and Forestry.
- Wróbel, S. (2008). Effects of foliar fertilization with boron depending on soil moisture and reaction. Agronomy Science. Poland.
- Bhatti, S. M. et al. (2024). Enhancing iron concentration in bread wheat through Fe-EDTA fortification. Eurasian Journal of Soil Science, 13(1). Pakistan. doi.org/10.18393/ejss.1394446
- Tobiasz-Salach, R., Jańczak-Pieniążek, M., Bobrecka-Jamro, D. (2018). Assessing the impact of foliar fertilization with manganese and copper on spring barley. Polish Journal of Agronomy, 35, 59–64.
- Stadnik, B., Tobiasz-Salach, R., Migut, D. (2024). Influence of Foliar Application of Microelements on Yield and Yield Components of Spring Malting Barley. Agriculture, 14(3), 505.
- Korzeniowska, J., Stanisławska-Glubiak, E. (2011). The effect of foliar application of copper on content of this element in winter wheat grain. Polish Journal of Agronomy, 4, 3–6.
- Ram, H. et al. (2024). Impact of foliar application of iron and zinc fertilizers on grain iron, zinc, and protein contents in bread wheat. Frontiers in Nutrition, 11, 1378937.
- Sordi, A. et al. (2021). Agronomic biofortification of rice and wheat with zinc: A metanalytical study. Research, Society and Development.
- Brennan, R. F., Bolland, M. D. A. (2007). Molybdenum for wheat on acidic soils of Western Australia.
- Oliveira, S. L. et al. (2022). Molybdenum Foliar Fertilization Improves Photosynthetic Metabolism and Grain Yields of Field-Grown Soybean and Maize. Frontiers in Plant Science, 13. doi.org/10.3389/fpls.2022.887682
- Saquee, F. S. et al. (2023). A review of the role of molybdenum in plant nutrition.
- Guanzon, I. M., Tuazon, E. D. (2026). Molybdenum fertilization enhances nodulation and seed yield of soybean under field conditions. Discover Plants, 3, 102.
- Graham, R. D. (1975). Male sterility in wheat plants deficient in copper. Nature, 254, 514–515.
- Korzeniowska, J., Stanisławska-Glubiak, E. (2009). Response of Polish winter wheat varieties to copper fertilisation.
- Brennan, R. F., Bolland, M. D. A. (2007). Molybdenum deficiency in wheat on acidic sandy soils of Australia.
- Huang, L., Pant, J., Dell, B., Bell, R. W. (2000). Effects of boron deficiency on anther development and floret fertility in wheat. Annals of Botany, 85(4), 493–500. doi:10.1006/anbo.1999.1095
- Rashid, A. et al. (2011). Boron deficiency in rainfed wheat in Pakistan: incidence, spatial variability and management strategies. Journal of Plant Nutrition, 34(4), 600–613. doi:10.1080/01904167.2011.538286
- Rerkasem, B., Saunders, D. A., Dell, B. (1989). Grain set failure and boron deficiency in wheat in Thailand. Journal of Agriculture, 5(1).
- Subedi, K. D. et al. (1998). Cold temperatures and boron deficiency caused grain set failure in spring wheat. Field Crops Research, 57(3), 277–288. doi:10.1016/S0378-4290(97)00148-2
- Soylu, S. et al. (2005). Responses of irrigated durum and bread wheat cultivars to boron application in a low boron calcareous soil. Turkish Journal of Agriculture and Forestry, 29(4), 275–286.
- Lancashire, P. D. et al. (1991). A uniform decimal code for growth stages of crops and weeds. Annals of Applied Biology, 119(3), 561–601. doi:10.1111/j.1744-7348.1991.tb04895.x
- Five-year foliar fertilisation trial with spring wheat in Lithuania. Žemdirbystė-Agriculture.
- Yao, Y. et al. (2025). Foliar nitrogen application enhances nitrogen assimilation and modulates gene expression in spring wheat leaves. Agronomy, 15(7), 1688. doi:10.3390/agronomy15071688
- Gong, Y.-H. et al. (2026). Foliar ¹⁵N-urea absorption and translocation in wheat with contrasting senescence patterns at late growth stage. Scientific Reports, 16, 7174. doi:10.1038/s41598-026-39067-5
- Rawluk, C. D. L., Racz, G. J., Grant, C. A. (2000). Uptake of foliar or soil application of ¹⁵N-labelled urea solution and its effect on wheat grain yield and protein. Canadian Journal of Plant Science, 80(2), 331–334. doi:10.4141/P99-098
- Fernández, V., Gil-Pelegrín, E., Eichert, T. (2021). Foliar water and solute absorption: an update. The Plant Journal, 105(4), 870–883. doi:10.1111/tpj.15090
- Malik, R. et al. (2024). Wheat response to foliar-applied phosphorus is determined by soil phosphorus buffering. Agronomy, 14(8), 1630. doi:10.3390/agronomy14081630
- Ishfaq, M. et al. (2023). Foliar-applied potassium triggers soil potassium uptake by improving growth and photosynthetic activity of wheat and maize. Journal of Plant Nutrition, 46(11), 2691–2706. doi:10.1080/01904167.2022.2160748
- Barlas, N. T. et al. (2023). Evaluating leaf wettability and salt hygroscopicity as drivers for foliar absorption. Plants, 12(12), 2357. doi:10.3390/plants12122357
- Zang, F. et al. (2024). Effect of sulfur and potassium foliar applications on wheat grain protein quality. Field Crops Research, 319, 109639.
- Singh, C. et al. (2024). Impact of foliar application of iron and zinc fertilizers on grain iron, zinc, and protein contents in bread wheat. Frontiers in Nutrition, 11, 1378937. doi:10.3389/fnut.2024.1378937
- Zulfiqar et al. (2023). A wheat study on foliar manganese sources.
- Fouad, A. et al. (2020). Efficacy of copper foliar spray in preventing copper deficiency of rainfed wheat grown in a calcareous soil. Journal of Plant Nutrition, 43(11), 1617–1626. doi:10.1080/01904167.2020.1739294
- Doolette, C. L. et al. (2018). Foliar application of zinc sulphate and zinc EDTA to wheat leaves: differences in mobility, distribution, and speciation. Journal of Experimental Botany, 69(18), 4469–4481. doi:10.1093/jxb/ery236
- Stangoulis, J. C. R. et al. (2001). Boron supply into wheat ears whilst still enclosed within leaf sheaths.
- Wu, W. et al. (2025). Enhancing wheat yield and quality through late-season foliar nitrogen application: a global meta-analysis. Agronomy, 15(5), 1058. doi:10.3390/agronomy15051058
- Zhu, X. H. et al. (2017). Factors contributing to the benefits of foliar nitrogen application for wheat in a sub-tropical winter environment. Journal of Crop Improvement. Link
- Peirce, C. A. E. et al. (2019). The timing of application and inclusion of a surfactant are important for absorption and translocation of foliar phosphoric acid by wheat leaves. Frontiers in Plant Science, 10, 1532. doi:10.3389/fpls.2019.01532
- McBeath, T. M. et al. (2020). Assessment of foliar-applied phosphorus fertiliser formulations to enhance phosphorus nutrition and grain production in wheat. Crop & Pasture Science, 71(9), 795–806. doi:10.1071/CP20241
- Gu, X. et al. (2021). Effects of the foliar application of potassium fertilizer on the grain protein and dough quality of wheat. Agronomy, 11(9), 1749. doi:10.3390/agronomy11091749
- Zoz, T. et al. (2016). Foliar application of calcium and boron improves the spike fertility and yield of wheat. Bioscience Journal, 32(4), 873–880. doi:10.14393/BJ-v32n4a2016-29714
- Ceylan, Y. et al. (2016). Magnesium applications to growth medium and foliage affect the starch distribution, increase the grain size and improve the seed germination in wheat. Plant and Soil, 406, 145–156. doi:10.1007/s11104-016-2871-8
- Järvan, M. Lehekaudselt antud väävli mõju talinisu saagikusele, saagi kvaliteedile ja küpsetusomadustele. Agraarteadus. Link (PDF)
- Lester, D. (2010). Plant tissue testing – an under-utilised tool for diagnosing hidden hunger in crops. GRDC Update Papers. Link
- Kalloniatis, M., Luu, C. Color Perception. Webvision: The Organization of the Retina and Visual System. Link